Rudzātu cimds

Cimda adīšanai izmantoju Pāces vienkārtīgo vilnas dziju, melnā, sarkanā, zaļā un oranžā krāsā. 
Adīts ar 1,5 mm zeķu/cimdu adatām. Abi cimdi adīti vienlaikus, tas nozīmē, ka vajag divus adatu komplektus. 

Cimdu raksts "nošpikots" no Marutas Grasmanes grāmatas "Latvieša cimdi"
http://www.senaklets.lv/veikals.php#!/LATVIE%C5%A0A-CIMDI-Ar-autores-parakstu/p/97011344

Protams, ir arī citi pārdevēji, kuri tirgo šo grāmatu, taču laikā, kad pirku savu grāmatu (2018. gada augusts), šai veikalā tai bija lētākā cena. Tiem, kuri nevēlas pirkt grāmatu, var izmantot bibliotēku pakalpojumus. Līdz ieguvu savā īpašumā šo grāmatu, ar to strādāju, izmantojot Rīgas Centrālās bibliotēkas pakalpojumus. Uz mājām gan viņi šo grāmatu nedod, tikai lasītavā un visās reizēs, kad gribēju šo grāmatu izmantot, man pēc tās bija jājautā bibliotekārēm. Grāmata nav brīvi pieejama pie pārējām šāda satura grāmatām. Laikam jau baidās no negodprātīgiem cilvēkiem.

Šoreiz mana izvēle krita uz Dienvidlatgales Rudzātu cimdu ar lentveidīgo valnīti (grāmatas 164., 165. lpp.). Pie šādas izvēles vainīgs lentveidīgais valnītis. Līdz šim nebiju tādu adījusi. Gribējās izmēģināt ko nedarītu. 
Atvainojos, bet šobrīd nevaru atvēlēt tik daudz laika šī valnīša adīšanas apraksta veidošanai. Visādā ziņā neatceros, ka adot pēc apraksta, man tas būtu sagādājis kādas nepārvaramas problēmas. Lai arī klupšanas akmeņi bija. 

Manam cimdam uz vienas adatas ir vairāk valdziņu, nekā grāmatas aprakstā (grāmatā 21+20+21+20=82). Noadot raksta paraugu, sapratu, ka adot tieši pēc grāmatas aprakstā norādītā valdziņu skaita, manai plaukstai tas būtu par šauru (nu nav man nekādas laukstrādnieces plaukstas). Manai plaukstai vajag 11 cm platu cimdu, mērot plaukstu tās platākajā daļā.

Nezinu, vai grāmatas bildē redzamais cimds adīts ar rupjāku dziju vai mazākai rokai?! Pētot bildi, neizskatās, ka autore cimda adīšanai būtu izmantojusi ļoti rupju dziju.

Mans cimds tapa no 28x4=112 valdziņiem.

Tika uzzīmēta cimda shēma, lai iesēdinātu cimda rakstu visā aplī, kā arī, lai saprastu, kā veidot noraukšanu. Faktiski es vienmēr zīmēju adāmā cimda rakstu. Par cik cimda raksta elements nav liels (raksta raports sastāv no 8 valdziņiem), tad, uzsākot adīt, nebiju līdz galam izdomājusi, kā veidot īkšķa rakstu iekšpusē.  

Cimda adīšana jāsāk ar lentveidīgo valnīti, adot nepabeigtās kārtas, kura apraksts ir sniegts grāmatas nobeiguma daļā (418., 419. lpp.), kur var atrast arī citus meistaru padomus cimdu adīšanā.
Valnīti uzsāku adīt ar atvērtiem valdziņiem, tas ir, no kokvilnas diega uztamborēju tik garu ķēdīti, cik man vajag valdziņu. Ķēdītes apakšpusē nu jau ar valnītim paredzēto dziju noadīju valdziņus un tālāk uzsāku adīt rievoto rakstu (visas kārtas ada labiskajā adījumā) pēc apraksta. Bildēs redzamais ir mans pirmais valnīša paraudziņš (1. bilde no kreisās puses, 2. - no labās), kas uzsākts adīt savādāk, uzmetot parasto uzmetumu ar k/v diegu un tad adot tālāk ar vajadzīgo krāsu. Šādi arī var adīt, tikai tamborēto pīnīti pēc tam daudz vienkāršāk noārdīt nost. Adot pašu cimdu, šai daļai neesmu uztaisījusi nevienu bildi.

Tagad, daloties pieredzē par šī cimda adīšanu, man šķiet, ka grāmatas aprakstā valnīša adīšanas gaita nav īsti korekti aprakstīta. Bet varbūt kļūdos. Pa šo laiku ir bijuši tik daudz darbu, ka vairs neatceros, kuram bija šī problēma. Par cik valnīti adīju skatoties grāmatā, tad savā cimdu burtnīcā neesmu veikusi nekādas atzīmes par valnīša adīšanas gaitu. Grāmatā arī neesmu veikusi piezīmes. Lai gan mans personīgais cietais disks saka priekšā, ka bija zināmas neprecizitātes. Kad adīšu nākošo reizi, tad šis fakts būs jāpiefiksē.

Nav jau nekāds noslēpums, ka adījumu shēmas mēdz būt nekorektas (grāmatu autoru apzināti/neapzināti pieļautās kļūdas shēmās un aprakstos).

Kad valnītis noadīts vajadzīgajā garumā, tas ir, garumā, kas atbilst delnas daļas apkārtmēram, tas jāsavieno. Tika noārdīts kokvilnas pavediens, un abas valnīša malas sašūtas ar adījuma dūrienu. 1. bildē zem šīs rindkopas ir redzama adījuma labā puse. Savienojuma līnija redzama pa vidu, kur sarkanās krāsas adījums savienots ar zaļo krāsu. Savukārt 2. bildē - adījuma kreisā puse, kur redzams minētais savienojums.

Kad valnītis izveidots, tad no malas, kurā tika veikta dzijas krāsu maiņa, uzlasa nepieciešamos valdziņus tālākai cimda adīšanai.

Bildē zem šīs rindkopas redzams, ka, adot katru nākošo krāsu, uzreiz iestrādāju dziju galus, lai pēc tam pusdiena nav jāpavada tos apstrādājot.

Noadīju divas kārtas ar cimda pamatkrāsu (melno) un tālāk sāku adīt cimda rakstu. Piedomājot, ka valnīša savienojama vieta atrodas plaukstas apakšā, tas ir, uz līnijas, kas novilkta no plaukstas mazā pirkstiņa ārējās malas līdz delnas locītavai.

Tālāko cimda adīšanas gaitu kā tādu šeit vairs neaprakstīšu. Metodika dūraiņu adīšanai  par to, cik garai jābūt cimda daļai līdz valnītim, kā veidot īkšķa vietu, cik garu adīt cimda daļu līdz noraukšanai un kā veido cimda noraukšanu, esmu aprakstījusi savā variācijā par Preiļu puses Lomu ciema zvaigžņoto dūraini. 

Turpinājumā dažas bildes no šo skaisto cimdu tapšanas gaitas.

Šo cimdu adīšanu uzsāku 2018. gada jūnijā. Adīšanai varu atvēlēt 1,5-2 stundas darba dienu vakaros un kādu daļu no brīvdienām, kas vasaras laikā nav nemaz tik vienkārši. Gribas taču kā visiem cilvēkiem izbaudīt vasaras aktivitātes. Noadīju valnīšus un līdz abu cimdu īkšķa vietai. Augustā uzradās citi steidzamāki darbiņi un pusadītie cimdi tika nolikti pie malas. Visu laiku gan par viņiem piedomāju. Gadu mijā vilku laukā pusdarītos darbus un janvāra vidū pabeidzu šos cimdus. Visdīvainākais, noadot pirmā cimda daļu no īkšķa līdz noraukšanas vietai, secināju, ka adījums palicis šaurāks, nekā daļā līdz īkšķim. Ko labi var redzēt šai bilžu strīpas trešajā bildē. Adatas, laikā kamēr adījums stāvēja dīkā, netika ņemtas laukā no adījuma, līdz ar to kļūdas pēc nevarēju tos uzsēdināt uz mazāka izmēra adatām. Vienkārši mans adījuma blīvums pa šiem mēnešiem bija mainījies.

Īkšķim raksts tika iesēdināts visapkārt, ko šajā gadījumā raksta raports 8 valdziņi ideāli pieļāva.

Pirms adīšanas šo dziju nebiju mazgājusi, tad nu noadīti tie tika mazgāti vairākos ūdeņos. Ūdens, mazgāšanas procesa laikā, izlaida visu iespējamo netīro krāsu gammu. No tā gan man ne šie cimdi, ne dzija pati par sevi nav kļuvusi mazāk mīļa. Mazgāju ar rokām. Principā šādus izstrādājumus mazgāju tikai ar rokām. Liekā mitruma novadei ietinu tos frotē dvielī. Kad lielais mitrums bija prom, tad cimdā ievilku kartona blokatoru un noliku tos žāvēties (ne uz apkures iekārtas).

Glances piedošanai, beigās vēl viegli pārgāju ar gludekli, izmantojot mitru drānu. 
Cimdu kopējais svars, uz maniem virtuves svariem 92 g. Cik daudz iztērēts no katras dzijas nepateikšu. Dziju pirku Pāces vilnas veikalā Rīgā, Baložu ielā 28. https://www.facebook.com/pacesveikals/

Iepriekšējās pēdējās trīs bildes ir pēc tam, kad visi darbiņi pie cimdu darināšanas pabeigti. Gatavi valkāšanai un roku sildīšanai. Neesmu profesionāle fotografēšanā, kā arī telpas apgaismojums ir tāds kā ir, tāpēc atvainojos par brīžiem dīvaino zaļo krāsu. 

Cimdu formas piedošanai no pabieza kartona esmu izgriezusi lekālus, arī priekš īkšķiem. Šādu biezu kartonu var nopirkt (pieejams arī A4 formātā, viena loksne bija zem 50 centiem) "Baltijas papīrs" veikalā Tērbatas ielā, Rīgā. Tikai pirms ejat uz šo veikalu, pārliecināties, ka makā ir skaidra nauda. Pie  viņiem vēl akmens laikmets, nevar norēķināties ar bankas karti. Bet citādi ļoti atsaucīgi un laipni pārdevēji.  https://www.1188.lv/katalogs/papirs-papira-izstradajumi-4380/baltijas-papirs-papira-izstradajumu-veikals-sia-alunds-471348

Paldies, ka izlasījāt! Ja ir kas jautājams, droši ierakstiet to komentāros, ja spēšu (no zināšanu viedokļa), tad noteikti atbildēšu. Ar cieņu, Laila.