Droši vien šobrīd esmu viena no daudziem, kuri izvēlējušies tikt pie sava tautastērpa. Par savu tautastērpu izvēlējos Kuldīgas puses tautastērpu. Grezno kreklu jau izšuvu, tik vien atlicis kā sašūt kopā, bet nevaru tam vēl saņemties. Gaidu, kad rotkalis izgatavos krekla saktu, varbūt tas būs par stimulu krekla sašūšanai kopā.
Kā nākošo tērpa daļu biju ieplānojusi izšūt ņieburu. Neesmu audēja un arī steļļu man nav, tāpēc ņiebura audumu - baltu vilnas audumu austu trīnītī - meklēju pie profesionāļiem šajā jomā. Viena no iespējām tikt pie šāda auduma bija Limbažu tīnē. Janvāra pirmajā pusē devos uz Limbažiem. Pie viena iepirku dziju priekš tautastērpa zeķēm. Dzija tika pirkta uz svara, kas ir lētāk. Zeķes jau uzadītas un tās šobrīd atdotas pretendentos tautas lietišķās mākslas izstādei, kas notiks šīs vasaras 100gades Dziesmu un deju svētku laikā. Pie ņiebura neesmu vēl ķērusies klāt, jo līdz galam neesmu izdomājusi, kā pareizi to darināt.
Pēc zeķu uzadīšanas palika pāri dzija, no kuras vēl daudz ko var uzadīt. Un, esot pozitīvajās emocijās, ko ieguvu no rakstaino zeķu adīšanas, nevarēju pieļaut, ka noglabāju pārpalikušo dziju no acīm nost. Lai arī šī gada ziema mums jau pateikusi ardievas un aiz loga iestājies saulainais pavasaris, mana izvēle krita uz zvaigžņotu dūraiņu adīšanu. Ideju smēlos no Mirdzas Slavas grāmatas "Latviešu rakstainie cimdi". Nav man palicis prātā, vai ko tamlīdzīgu dzīvē vispār esmu adījusi.
Dūraiņus kā tādus esmu adījusi ļoti sen, bet mani vienmēr atbaidījusi tā piņķerēšanās vienlaikus ar vairāku krāsu pavedieniem, adot etnogrāfiskos dūraiņus. Tāpēc iesākumā kā savus pirmos dūraiņus izvēlējos adīt divkrāsainus dūraiņus - zvaigžņotus dūrainīšus. Interneta plašumos esmu redzējusi šos dūraiņus noadītus, izmantojot vairākas krāsas. Iesākumā man arī bija doma valnīša joslas daļā izmanot vairāku krāsu dzijas pavedienus, bet mājās nekas piemērots šim variantam neatradās, tādēļ atmetu šo domu.
Krāsu ziņā tie neatbildīs šajā grāmatā redzamajām, bet man nebija mērķis atdarināt precīzu kopiju. Un galu galā, stipri apšaubu, ka senatnē meitas no reizes uz reizi adīja tieši šādus dūraiņus. Kādas dzijas meitas nokrāsoja, no tādas adīja. Tāda ir mana pārliecība. Radošuma viņām pietika, savādāk jau mums nebūtu tik bagāts šis vēsturiskais mantojums, kas slavas ziņā nokļuvis pat līdz tālajai uzlēcošās saules zemei Japānai.
Izmantoju dziju, kas ir manā rīcībā - zila un dzeltena dzija - naksnīgā debess, kas nosēta ar zelta zvaigznēm. Šobrīd nezinu, cik daudz dzijas aizies šiem cimdiem. Uzsākot adīt dūraiņus, no katras krāsas ir pa diviem kamoliem zilā dzija kopsvarā - 333 grami um dzeltenā dzija - 283 grami. Dzija divkārtaina.
Uzsākot adīt dūraiņa paraudziņu (es personīgi, uzsākot adīt jelkādu darbu, vienmēr uzadu paraugu, lai saprastu, kas un kā sanāk, nesanāk, pie tam ideālā variantā paraudziņu izmazgāju un izgludinu, šādu kārtību atzīst pieredzējušas adīšanas meistares), sapratu, ka katrai no raksta joslām būs vajadzīgs atšķirīgs valdziņu skaits. Vēlāk adot pirmo īsto dūraini, ienāca prāta, ka varbūt varēju variēt pirmā mustura joslu, lai nav jāpieaudzē valdziņi, pārejai uz otro, bet negribējās vairs ārdīt, jo faktiski trīs valdziņu pieaudzējums vizuāli nav pamanāms.
Atturējos dūraiņa pirmo rindu adīt kā norādīts grāmatā - labiski, es pirmo rindu adu - viens labiski, viens kreiliski. Adot paraudziņa pirmo rindu tikai labiski, tā vēlāk lokas uz augšu un stipri apšaubu, vai notvaicējot gatavo dūraini, tā apakšmala valkāšanas procesā tomēr nerullēsies uz augšu. Paraudziņā valdziņu uzmetumu veidoju tā kā īsākais pavediena gals gāja dubultā, lai veidotos skaista pīnīte (zemāk redzamās bildes ir no dūraiņa paraudziņa). Taču pieredzējuši meistari teicās, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc apakšmala rullējas uz augšu. Izmēģināju arī variantu - uzmetumu veidoju ar dubulto pavedienu, pirmo rindu adīju: trīs labiski, viens kreiliski, bet kā var redzēt trešajā un ceturtajā attēlā zemāk, tad tā mala vienalga griežas uz augšu un pat vēl vairāk nekā pirmajam paraugam - apakšmala dabiskā viedā ieņēmusi tādu uz aukšu uzlocītu stāvokli. Laikam jau meistarēm ir taisnība, vainīgs dubultais uzmetuma pavediens.
Uzsākot adīt dūraini, neriskēju, neveidoju uzmetumu vairs ar dubultu pavedienu.
VALNĪŠA DAĻA
Uzmetu 22x4 valdziņus ar dzelteno dziju, adīšanai izmantoju adatas - 1.5 mm. Pirmās adatas pirmo valdziņu samainīju vietām ar ceturtās adatas pēdējo valdziņu, izvelkot šos valdziņus vienu caur otru, lai neveidojas caurums.1. rinda: viens labiski, viens kreiliski ar dzelteno dziju.
2., 3. rinda: kreiliski ar dzelteno dziju.
Tālāk pārgāju pie mustura adīšanas.
Viss dūrainis tiek adīts labiski, pamatkrāsai izmantojot zilo dzijas pavedienu, musturim - dzelteno dzijas pavedienu. Mustura shēmu uzzīmēju visam dūraiņa aplim. Adu vienlaikus abus dūraiņus. Ņemot vērā raksta īpatnību, uzreiz nākas izlemt, kurš būs labais, kurš kreisais dūrainis, jo otrās mustura joslas raksts starp pirmo un otro adatu nav identisks ar rakstu starp trešo un ceturto adatu. Mustura shēma uzzīmēta labās rokas dūrainim. Kreisās rokas otrās mustura joslas adīšanu uzsāku adīt kā uz labas rokas dūraiņa trešās adatas. Tādejādi abu dūraiņu virspusē musturs veidojas identiski.
4. - 8. rinda: pirmās mustura joslas raports 11 valdziņi. Joslas musturs uzsākts adīt tā, lai dūraiņa virspuses vidū iegultos manis izvēlētais raksta vidus, ņemot vērā tālāko divu musturu joslu rakstus.
9. rinda: labiski ar zilo dziju.
10. rinda: labiski ar zilo dziju, vienmērīgi pieaudzējot trīs valdziņus.
11. - 21. rinda: otrās mustura joslas raports 13 valdziņi. Mustura adīšanu veidoju tā, lai dūraiņa vidū iekristu četri dzeltenie valdziņi tieši pretī pirmā mustura joslas četriem dzeltenajiem valdziņiem.
22. rinda labiski ar zilo dziju.
23. rinda: labiski ar zilo dziju, vienmērīgi noraucot trīs iepriekš uzņemtos valdziņus.
24. - 28. rinda: tiek adīta kā 4. - 8. rinda.
29. rinda: labiski ar zilo dziju.
30. rinda: labiski ar zilo dziju, pieaudzējot uz katras adatas divus valdziņus (24x4=96 valdziņi).
Pirmajā bildē redzama dūraiņa valnīša virspuse, otrajā - apakšpuse.
31. - 40. rinda: zvaigžņu raksta raports 12 valdziņi, kas nozīmē, ka uz vienas adatas tiek izadītas divas zvaigznes.
41.,42. rinda: labiski ar zilo dziju.
Tālākajās rindas atkārto 31. - 42. rindas rakstu, līdz sasniedz īkšķa veidošanas vietu.
Īkšķa veidošanas vietu izvēlējos adīt pēc Marutas Grasmanes grāmatā "Mājturība. Tamborēšana un adīšana" sniegtā apraksta, kas ir šāds.Dūraiņa valnīti ada tik kārtu, cik valdziņu ir uz divām adatām - manam dūrainim tās ir 44 rindas, ja pieņemu, ka uz vienas adatas ir 22 valdziņi.
Delnas daļu ada tik kārtu, cik valdziņu uz pusotras - divām adatām. Nevēlos pārāk garu dūraiņa daļu, kas valkājot, paiet zem virsdrēbju piedurknes - tāpēc delnas daļā adu 36 rindas, ja pieņemu, ka uz vienas adatas ir 24 valdziņi.
Par mana zvaigžņotā dūraiņa valnīša daļu uzskaitāma 1. - 30. rinda, kas neatbilst iepriekšminētajām M. Grasmanes rekomendācijām. Lai dūrainis tomēr būtu saprotamā garumā, tad valnīša iztrūkstošajām rindām pieskaitu arī zvaigžņotā raksta rindas. Kas nozīmē, ka līdz īkšķa iezīmēšanas vietai kopējais rindu skaitam jābūt 80 rindām.
ĪKŠĶA VEIDOŠANA
Ir vairāki veidi īkšķa vietas iezīmēšanai. Es to veidoju, īkšķa vietu izadot ar trešās krāsas pavedienu.
Labai rokai īkšķa vietu iezīmē uz trešās adatas
Kreisai rokai īkšķa vietu iezīmē uz otrās adatas.
Pirmais dūrainis bez īkšķa ir noadīts
No īkšķa iezīmētās vietas tālāk tika adīts pēc mustura. Jau iepriekšpieminētajā M. Grasmanes grāmatā norādīts, ka šo daļu līdz noraukuma daļai ada tik rindas cik valdziņu uz divarpus - trīs adatām, tas līdz mazā pirkstiņa galam.
DŪRAIŅA NORAUKŠANA Rakstainā dūraiņa galu norauc ar trīstūrveida noraukumu. Šādu noraukumu veido dūraiņa sānos:
kreisās rokas dūrainim - starp otro un trešo adāmadatu un starp ceturo un pirmo;
labās rokas dūrainim - starp ceturto un pirmo un starp otro un trešo adāmadatu.
Noraukumu sāk adīt šādi:
pirmās adatas pirmais valdziņš labiski, otrais un trešais valdziņš labiski ar pārcelšanu (otro valdziņu noceļ, trešo izada labiski un nocelto pārvelk pāri izadītajam).
Tālāk turpina adīt dūraini, ievērojot musturi, līdz otrās adatas beigām, izņemot pēdējos trīs valdziņus.
No beigām skaitot otrās adatas trešo un otro valdziņu saada kopā labiski, pirmo valdziņu labiski.
Trešo adatu ada kā pirmo un ceturto kā otro.
Noraukšanu veic katrā kārtā līdz uz katras adatas paliek divi valdziņi, kurus norauc izvelkot cauri dzijas pavedienu. Pavediena galu iever dūraiņa iekšpusē un nostiprina.
ĪKŠĶA ADĪŠANA
No iezīmētās īkšķa vietas uzmanīgi izņem trešās krāsas pavedienu un valdziņus uzņem uz adatām, kā arī pieņem klāt valdziņus īkšķa abās sānu vietās katrā pusē pa diviem valdziņiem, kurus pirmajā kārtā izada labiski griezti.
Īkšķa virspuse tiek adīta ievērojot mustura rakstu, bet iekšpuse viens dzeltens valdziņš, viens zils valdziņš, nākošā kārtā mainot krāsas vietām. Šādi turpināts adīt līdz īkšķa pusnagam.
Īkšķa noraukumu veido tāpat kā pašam dūrainim.
Dūraiņa kreisajā pusē nostiprina un noslēpj visus pavadienu galus.
Uzadīti dūrainīši tika izmazgāti remdenā ūdenī. Kā mazgāšanas līdzekli izmantoju mūsu pašu vilnai piemēroto "Kastani". Skalošanas ūdenim jābūt tādā pašā temperatūrā kā mazgāšanas. Lieki piebilst, ka mazgāšanas procedūra veikta ar rokām saudzējošā režīmā. Lieko ūdeni nospiedu, nevis izgriezu. Tad uz kādu laiku atstāju uz slīpas virsmas, lai vēl noteik liekais ūdens. Uz veļas žāvējamās iekārtas uzliku dvieli un uzmanīgi izklāju cimdu piedodot tiem vajadzīgo formu. Atstāju līdz pilnībā izšūst, divreiz dienā apgriežot.
Kad dūraiņi izžuvuši, tad tos uzmaucu uz kartona lekāla un caur divkārtainu mitru marli tika izgludināti. Gludināšanu veicu, gludekli uzspiežot, nebraukājot ar to pa gludināmo virsmu.
Mani pirmie dūraiņi gatavi. Ar gala rezultātu esmu vairāk kā apmierināta. Tagad dūraiņiem tik jāgaida, kad beigsies šī vasara, kas tik skaisti šogad iesākusies, lai varētu sildīt manas salīgāsa rociņas vēsajā rudens/ziemas laikā.
Ak jā, dūraiņos kopā pa abām krāsām aizgāja mazliet vairāk kā 100 g dzijas. Zilie kamoli pēc dūraiņu noadīšanas sver 270 g, bet dzeltenie - 246 g.
Ak jā, dūraiņos kopā pa abām krāsām aizgāja mazliet vairāk kā 100 g dzijas. Zilie kamoli pēc dūraiņu noadīšanas sver 270 g, bet dzeltenie - 246 g.
